Jaunie laiki un jaunas ekonomiskās vēsmas nes sev līdzi jaunas problēmas. Parādās izdevīgas iespējas braukt uz ārzemēm pelnīt vairāk naudas. It kā ļoti labi, bet…vīrs aizbrauca un palika sieva ar bērniem; aizbrauca jauna ģimene un palika viņu vecāki ar veselības un sociālām problēmām; aizbrauca vecāki un bērni palika ar vecvecākiem…un vēl daudz citu variantu. Runāts par to maz, bet problēmas ir nopietnas un sāpīgas. Šķirties vienmēr smagi, pat ja ar prātu tu apzinies, ka viss darīts ģimenes labā, bet emocijas tevi plēš un rauj. Muļķīgas greizsirdības domas lien galvā, vainas sajūta neļauj gulēt, pamestības sajūta, it kā bez iemesla, bet grauj pārliecību par sevi. Bērni pārdzīvo viena vai abu vecāku prombūtni, veidojot dažādus kompleksus un uzkrājot sevī spriedzi. Ko darīt? Pirmkārt un galvenokārt, ir jāieklausās sevī, nedzenot prom nepatīkamās domas, bet godīgi un precīzi sev pajautāt – Kā es jūtos? Kas notiek ar mani, manu dzīvi, manām attiecībām ar citiem cilvēkiem? Kā tas viss mani ietekmē? Otrkārt, ir jāmeklē dažādi varianti, kā atrisināt problēmu. Populārie spriedzes mazināšanas paņēmieni – alkohola lietošana, asu izjūtu meklēšana, vai nesazināšanās ar dzimtenē palikušajiem radiem, attaisnojoties ar aizņemtību – tas viss nepalīdz atrisināt problēmu, bet situāciju tikai pasliktina. Treškārt – ir jāizvēlas sev piemērotu risinājuma variantu, kas atbilst tavai personībai, vēlmēm, prasībām. Visbeidzot – ir jārīkojas atbilstoši savai izvēlei un jāpārliecinās, ka tas „strādā”. Būtu lietderīgi griezties pie speciālista – psihologa vai psihiatra, lai efektīvāk rīkotos stresa situācijā; var arī apspriesties ar draugiem. Jebkurā gadījumā – jāmeklē atbalsts. Nekādā gadījumā nedrīkst „bēgt” no problēmām (slimības, reibinošas vielas, suicīda meģinājumi), ierauties sevī, jo realitāte panāks un piespiedīs rīkoties.